Author Archives: baibakirilko

Atsperes svārstu veido nekustīgi nostiprināta atspere kurai ir pielikts ķermenis. Sākumā atsperē iekārtais ķermenis atrodas miera stāvoklī. Lai sāktos svārstības, kādam ārējam spēkam iekārtais ķermenis jāpavelk, piemēram, uz leju. Ja izvirzām ķermeni no līdzsvara stāvokļa un palaižam vaļā, tad notiek brīvās svārstības. Atsperes svārsta svārstību periods ir atkarīgs no atsvara masas m un atsperes vai auklas …

Continue reading “Atsperes svārsts”

ja tievā neizstiepjamā diegā iekārtu mazu lodīti izvirza no līdzsvara stāvokļa un palaiž vaļā, tad lodīte sāk periodiski pārvietoties uz vienu un otru pusi. Šādu lodītes kustību sauc par svārstību kustību, bet izveidoto modeli par matemātisko jeb diega svārstu. Šajā gadījumā pieņem, ka diegam nav masas. Svārsta kustību var uzskatīt par vienkāršu harmonisku kustību. Diega svārsta …

Continue reading “Diega svārsts”

Ja no kāda augstuma H virs zemes ķermeni izsviež horizontāli ar ātrumu v0, tad ķermeņa kustību varam apskatīt kā divu neatkarīgu kustību rezultātu. Par koordinātu sistēmas sākumpunktu izvēlamies izsviešanas punktu, X asi izsviešanas virzienā un Y asi virzienā lejup.

ja no Zemes virsmas vertikāli augšup izsviež ķermeni, un neievēro gaisa pretestību tad: uz ķermeni darbojas tikai smaguma spēks, kurš piešķir  paātrinājumu g paātrinājums g vienmēr vērsts virzienā uz Zemes centru pārvietojoties augšup, ķermeņa kustība ir vienmērīgi palēnināta, jo paātrinājuma vektors vērsts pretēji ātruma vektoram pēc augstākā trajektorijas punkta sasniegšanas, sākas ķermeņa brīvā krišana un ātruma vektora virziens sakrīt ar paātrinājuma vektora virzienu

Reāli dabā vienmērīgu taisnvirziena kustību ir ļoti maz. Biežāk sastopamas kustības, kurās ātruma modulis mainās. Uzsākot kustību, ātrums pieaug, bet kustības laikā tas var palielināties un samazināties un, beigās apstājoties, tas kļūst vienāds ar nulli. Vidējo ātrumu kā vidējo aritmētisko var aprēķināt tikai divos gadījumos:a) ja dažādi nemainīgi kustības ātrumi ilguši vienādus laika intervālus;b) vienmērīgi paātrinātā vai palēninātā …

Continue reading “Vidējais un momentānais ātrums”

Dabā biežāk sastopamas kustības, kurās mainās ķermeņa kustības ātrums. Vienkāršākās no tām ir taisnlīnijas kustības, kurās: ātrums vienmērīgi (lineāri) palielinās – vienmērīgi paātrinātas kustības, ātrums vienmērīgi (lineāri) samazinās – vienmērīgi palēninātas kustības. 1. Vienmērīgi paātrinātā un vienmērīgi palēninātā kustībā paātrinājums ir konstants lielums. 2. Paātrinājuma modulis a rāda, par cik m/s izmainās ātrums 1 sekundes laikā (SI sistēmā).

Slīdes berzes spēks ir tieši proporcionāls virsmas reakcijas spēkam un slīdes berzes koeficientam. Berzes spēku aprēķina sareizinot slīdes berzes koeficientu un virsmas reakcijas spēku un to apraksta ar šādu formulu Fb=μ⋅Fr. μ – berzes koeficients Fr – virsms spēks

Pirmais Ņūtona likums, jeb inerces likums: Katrs ķermenis paliek miera stāvoklī vai turpina savu vienmērīgu taisnlīnijas kustību, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina. Otrais Ņūtona likums:Ķermenim pieliktais kopspēks ir vienāds ar ķermeņa masas un ķermeņa paātrinājuma reizinājumu. Trešais Ņūtona likums, jeb darbības un pretdarbības likums: Ja viens ķermenis darbojas uz otru ķermeni ar noteiktu spēku, tad otrs …

Continue reading “Ņūtona likumi”

Elektriskās strāvas darbs ir vienāds ar sprieguma, strāvas stipruma un strāvas plūšanas laika reizinājumu:  A = UIt Jauda ir laika vienībā veiktais darbs