Dabā svārstības ir izplatīts kustību veids. Svārstās vējā koki, ūdens svārstības, mūzikas instrumenta stīgas u.t.t. Par mehāniskām svārstībām sauc tādu kustību, kurā no stabila līdzsvara stāvokļa izvirzīts ķermenis periodiski atgriežas tajā.Svārstību process raksturojas ar to, ka fizikālo raksturlielumu vērtības periodiski mainās. Dažādu ķermeņu svārstības ir atšķirīgas, tomēr visām svārstībām piemīt kopējas īpašības un to raksturlielumi …
Category Archives: Uncategorized
Mehāniskie viļņi
Vilnis ir vides daļiņu mehānisko svārstību izplatīšanās process kādā vidē. Viļņus var izraisīt un novērot, piemēram, iemetot akmeni ūdenī. Uz ūdens virsmas veidojas koncentriski viļņu gredzeni, kas pārvietojas pa ūdens virsmu. Ja ūdenī peld lapas vai citi nelieli priekšmeti, tad var redzēt, ka šie priekšmeti svārstās augšup un lejup, bet nepārvietojas kopā ar viļņiem. Tas …
Spēka impulss
Lai noskaidrotu no kā ir atkarīga ķermeņa impulsa izmaiņa, izdarīsim dažus 2. Ņūtona likuma formulas pārveidojumus. Tā kā spēka darbības virziens varētu būt arī pretējs kustības virzienam, tad vienādojumus rakstīsim projekciju formā: 1.Spēka impulss ir vienāds ar ķermeņa impulsa izmaiņu. 2. Ķermeņa impulsa izmaiņu var panākt:a) īslaicīgi iedarbojoties ar lielu spēkub) ilgākā laika intervālā iedarbojoties ar …
Spēku saskaitīšana
Leņķis starp abiem vektoriem ir vienāds ar 0°. Spēki ir paralēli un vērsti vienā virzienā, tad spēku moduļus saskaita. Aprēķiniem izmanto formulu Fkop=F1+F2 Spēki ir vektoriāli lielumi, jo tiem piemīt vērtība jeb modulis un tiem piemīt virziens. Tādēļ spēku saskaitīšanā izmanto vektoru saskaitīšanas likumus. Piemērs:Divi bērni kopā velk ragavas, tādā veidā palīdzot viens otram. Tādēļ rezultējošais spēks vienmēr ir lielāks …
Centrtieces paātrinājums kustībā pa riņķa līniju
Ķermeņa vienmērīgā kustībā pa riņķa līniju mainās ātruma virziens. Lai mainītu ātruma virzienu, jāpieliek spēks. Savukārt nelīdzsvarots spēks ķermenim piešķir paātrinājumu ātruma izmaiņas virzienā (Otrais Ņūtona likums, par ko apgūsiet vēlāk). a⃗ =v⃗ −v0→Δt=Δv−→Δt un virziens ir vektora Δv−→ virzienā.
Pārvietojums vienmērīgi paātrinātā kustībā
Nevienmērīgu kustību gadījumā pārvietojumu aprēķina, izmantojot vidējā ātruma formulu: s=vvid.⋅Δt, kur s – pārvietojuma modulis (arī veiktais ceļš l), m, vvid. – kustības vidējais ātrums laika intervālā Δt.
Lineārais un leņķiskais ātrums rotācijas kustībā
Vienmērīgā ķermeņa kustībā pa riņķa līniju ātrums: nemaina lielumu (moduli), maina virzienu, vērsts pa trajektorijas punkta pieskari, tiek saukts par lineāro ātrumu. Tā kā kustība pa riņķa līniju ir vienmērīga, ātruma aprēķināšanai var izmantot vienmērīgas kustības ceļa formulu: l – ķermeņa veiktais ceļš pa riņķa līniju, vai loka garums, kuru ķermenis veicis laika intervālā Δt, nokļūstot no punkta 1punktā 2. Ja ir zināms apriņķošanas periods T jeb …
Continue reading “Lineārais un leņķiskais ātrums rotācijas kustībā”
Rotācijas kustības periods un frekvence
Vienmērīgā kustībā pa riņķa līniju nemainās ātruma modulis, bet izmainās ātruma virziens. Līdz ar to paliek nemainīgs arī laiks, kurā ķermenis veic vienu pilnu apgriezienu. Lai raksturotu vienmērīgu kustību pa riņķa līniju izmanto vairākus lielumus: apriņķošanas periods T – laiks, kurā ķermenis kustībā pa riņķa līniju veic vienu pilnu apgriezienu. Ja kustības laikā t ķermenis veic N pilnus apgriezienus, tad apriņķošanas periodu T var aprēķināt pēc sakarības: T mērvienība SI …
Radiāns
Ja leņķu mērīšanu veicam SI sistēmas papildvienībās, tad jālieto mērvienība – radiāns. Leņķa lielumu radiānos var aprēķināt zinot riņķa līnijas rādiusu R un loka garumu l, kuru savelk dotais leņķis φ. No šīs sakarības redzams, ka leņķis φ vienu vienību liels (1 radiāns) ir tad, ja leņķa savilktā loka garums ir vienāds ar riņķa līnijas rādiusu
Lietderības koeficients
Lietderības koeficients η ir lietderīgās jaudas N attiecība pret pilno jeb kopējo jaudu Np. Tā aprēķināšanai izmanto formulu Lietderības koeficientam nav mērvienības. Bieži vien to izsaka procentos.Tā kā jauda ir paveiktais darbs noteiktā laika vienībā, tad lietderības koeficientu var izteikt kā lietderīgi pastrādātā darba Lietderības koeficients vienmēr ir mazāks par 1 jeb 100% (η < 1 jeb η < 100%)
physics.sport.blog 