Category Archives: Uncategorized

Reāli dabā vienmērīgu taisnvirziena kustību ir ļoti maz. Biežāk sastopamas kustības, kurās ātruma modulis mainās. Uzsākot kustību, ātrums pieaug, bet kustības laikā tas var palielināties un samazināties un, beigās apstājoties, tas kļūst vienāds ar nulli. Vidējo ātrumu kā vidējo aritmētisko var aprēķināt tikai divos gadījumos:a) ja dažādi nemainīgi kustības ātrumi ilguši vienādus laika intervālus;b) vienmērīgi paātrinātā vai palēninātā …

Continue reading “Vidējais un momentānais ātrums”

Dabā biežāk sastopamas kustības, kurās mainās ķermeņa kustības ātrums. Vienkāršākās no tām ir taisnlīnijas kustības, kurās: ātrums vienmērīgi (lineāri) palielinās – vienmērīgi paātrinātas kustības, ātrums vienmērīgi (lineāri) samazinās – vienmērīgi palēninātas kustības. 1. Vienmērīgi paātrinātā un vienmērīgi palēninātā kustībā paātrinājums ir konstants lielums. 2. Paātrinājuma modulis a rāda, par cik m/s izmainās ātrums 1 sekundes laikā (SI sistēmā).

Slīdes berzes spēks ir tieši proporcionāls virsmas reakcijas spēkam un slīdes berzes koeficientam. Berzes spēku aprēķina sareizinot slīdes berzes koeficientu un virsmas reakcijas spēku un to apraksta ar šādu formulu Fb=μ⋅Fr. μ – berzes koeficients Fr – virsms spēks

Pirmais Ņūtona likums, jeb inerces likums: Katrs ķermenis paliek miera stāvoklī vai turpina savu vienmērīgu taisnlīnijas kustību, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina. Otrais Ņūtona likums:Ķermenim pieliktais kopspēks ir vienāds ar ķermeņa masas un ķermeņa paātrinājuma reizinājumu. Trešais Ņūtona likums, jeb darbības un pretdarbības likums: Ja viens ķermenis darbojas uz otru ķermeni ar noteiktu spēku, tad otrs …

Continue reading “Ņūtona likumi”

Brīvā krišana – ķermeņa krišana vakuumā, kad uz to darbojas tikai smaguma spēks. Pēc 2. Ņūtona likuma, spēks izraisa paātrinājumu. Smaguma spēka izraisīto paātrinājumu pieņemts apzīmēt ar g un tiek saukts par brīvās krišanas paātrinājumu.Skaitlisko vērtību var izskaitļot salīdzinot smaguma spēka un gravitācijas spēka izteiksmes:

Ikdienas pieredze mums parāda, ka ķermeņi šķidrumā kļūst vieglāki – tie zaudē daļu sava svara. Kāpēc tas notiek, mēģināsim saprast, izmantojot zināšanas par spiedienu šķidrumos (hidrostatisko spiedienu) un spiediena spēku – spēku, kas darbojas uz visu ķermeņa virsmu. Tā kā augšējie šķidruma slāņi smaguma spēka iedarbībā spiež uz apakšējiem, tad, jo dziļāk atrodamies šķidrumā, jo lielāks …

Continue reading “Arhimēda spēks”

Divi ķermeņi savstarpēji pievelkas ar spēku, kas ir proporcionāls abu ķermeņu masu reizinājumam un apgriezti proporcionāls ķermeņu savstarpējā attāluma kvadrātam.

Elektriskās strāvas darbs ir vienāds ar sprieguma, strāvas stipruma un strāvas plūšanas laika reizinājumu:  A = UIt Jauda ir laika vienībā veiktais darbs

Par impulsu p sauc ķermeņa masas m un ātruma v reizinājumu. p⃗ =mv⃗  Impulss ir vektoriāls lielums un vektora virziens vērsts ķermeņa momentānā ātrumav vektora virzienā.Impulsa vienība SI mērvienību sistēmā ir kg⋅ms un tai nav īpaša nosaukuma.

A = Fs cos α. Darbs A, ko veic nemainīgs spēks ir vienāds ar spēka, pārvietojuma moduļa un tā leņķa α kosinusa reizinājumu, kuru veido spēka un pārvietojuma vektori