Dabā svārstības ir izplatīts kustību veids. Svārstās vējā koki, ūdens svārstības, mūzikas instrumenta stīgas u.t.t. Par mehāniskām svārstībām sauc tādu kustību, kurā no stabila līdzsvara stāvokļa izvirzīts ķermenis periodiski atgriežas tajā.Svārstību process raksturojas ar to, ka fizikālo raksturlielumu vērtības periodiski mainās. Dažādu ķermeņu svārstības ir atšķirīgas, tomēr visām svārstībām piemīt kopējas īpašības un to raksturlielumi …
Author Archives: lauragrantina
Mehāniskie viļņi
Vilnis ir vides daļiņu mehānisko svārstību izplatīšanās process kādā vidē. Viļņus var izraisīt un novērot, piemēram, iemetot akmeni ūdenī. Uz ūdens virsmas veidojas koncentriski viļņu gredzeni, kas pārvietojas pa ūdens virsmu. Ja ūdenī peld lapas vai citi nelieli priekšmeti, tad var redzēt, ka šie priekšmeti svārstās augšup un lejup, bet nepārvietojas kopā ar viļņiem. Tas …
Spēka impulss
Lai noskaidrotu no kā ir atkarīga ķermeņa impulsa izmaiņa, izdarīsim dažus 2. Ņūtona likuma formulas pārveidojumus. Tā kā spēka darbības virziens varētu būt arī pretējs kustības virzienam, tad vienādojumus rakstīsim projekciju formā: 1.Spēka impulss ir vienāds ar ķermeņa impulsa izmaiņu. 2. Ķermeņa impulsa izmaiņu var panākt:a) īslaicīgi iedarbojoties ar lielu spēkub) ilgākā laika intervālā iedarbojoties ar …
Spēku saskaitīšana
Leņķis starp abiem vektoriem ir vienāds ar 0°. Spēki ir paralēli un vērsti vienā virzienā, tad spēku moduļus saskaita. Aprēķiniem izmanto formulu Fkop=F1+F2 Spēki ir vektoriāli lielumi, jo tiem piemīt vērtība jeb modulis un tiem piemīt virziens. Tādēļ spēku saskaitīšanā izmanto vektoru saskaitīšanas likumus. Piemērs:Divi bērni kopā velk ragavas, tādā veidā palīdzot viens otram. Tādēļ rezultējošais spēks vienmēr ir lielāks …
Centrtieces paātrinājums kustībā pa riņķa līniju
Ķermeņa vienmērīgā kustībā pa riņķa līniju mainās ātruma virziens. Lai mainītu ātruma virzienu, jāpieliek spēks. Savukārt nelīdzsvarots spēks ķermenim piešķir paātrinājumu ātruma izmaiņas virzienā (Otrais Ņūtona likums, par ko apgūsiet vēlāk). a⃗ =v⃗ −v0→Δt=Δv−→Δt un virziens ir vektora Δv−→ virzienā.
Pārvietojums vienmērīgi paātrinātā kustībā
Nevienmērīgu kustību gadījumā pārvietojumu aprēķina, izmantojot vidējā ātruma formulu: s=vvid.⋅Δt, kur s – pārvietojuma modulis (arī veiktais ceļš l), m, vvid. – kustības vidējais ātrums laika intervālā Δt.
Ķermeņu brīvā krišana
Brīvā krišana – ķermeņa krišana vakuumā, kad uz to darbojas tikai smaguma spēks. Pēc 2. Ņūtona likuma, spēks izraisa paātrinājumu. Smaguma spēka izraisīto paātrinājumu pieņemts apzīmēt ar g un tiek saukts par brīvās krišanas paātrinājumu.Skaitlisko vērtību var izskaitļot salīdzinot smaguma spēka un gravitācijas spēka izteiksmes:
Gravitācijas likums
Divi ķermeņi savstarpēji pievelkas ar spēku, kas ir proporcionāls abu ķermeņu masu reizinājumam un apgriezti proporcionāls ķermeņu savstarpējā attāluma kvadrātam.
Impulss
Par impulsu p sauc ķermeņa masas m un ātruma v reizinājumu. p⃗ =mv⃗ Impulss ir vektoriāls lielums un vektora virziens vērsts ķermeņa momentānā ātrumav vektora virzienā.Impulsa vienība SI mērvienību sistēmā ir kg⋅ms un tai nav īpaša nosaukuma.
Mehāniskais darbs
A = Fs cos α. Darbs A, ko veic nemainīgs spēks ir vienāds ar spēka, pārvietojuma moduļa un tā leņķa α kosinusa reizinājumu, kuru veido spēka un pārvietojuma vektori
physics.sport.blog 