Lineārais un leņķiskais ātrums rotācijas kustībā

Vienmērīgā ķermeņa kustībā pa riņķa līniju ātrums: nemaina  lielumu (moduli), maina virzienu, vērsts pa trajektorijas punkta pieskari, tiek saukts par lineāro ātrumu. Tā kā kustība pa riņķa līniju ir vienmērīga, ātruma aprēķināšanai var izmantot vienmērīgas kustības ceļa formulu: l  – ķermeņa veiktais ceļš pa riņķa līniju, vai loka garums, kuru ķermenis veicis laika intervālā Δt, nokļūstot no punkta 1punktā 2.  Ja ir zināms apriņķošanas periods T jeb …

Rotācijas kustības periods un frekvence

Vienmērīgā kustībā pa riņķa līniju nemainās ātruma modulis, bet izmainās ātruma virziens. Līdz ar to paliek nemainīgs arī laiks, kurā ķermenis veic vienu pilnu apgriezienu. Lai raksturotu vienmērīgu kustību pa riņķa līniju izmanto vairākus lielumus: apriņķošanas periods T – laiks, kurā ķermenis kustībā pa riņķa līniju veic vienu pilnu apgriezienu. Ja kustības laikā t ķermenis veic N pilnus apgriezienus, tad apriņķošanas periodu T var aprēķināt pēc sakarības: T mērvienība SI …

Radiāns

Ja leņķu mērīšanu veicam SI sistēmas papildvienībās, tad jālieto mērvienība –  radiāns. Leņķa lielumu radiānos var aprēķināt zinot riņķa līnijas rādiusu R un loka garumu l, kuru savelk dotais leņķis φ. No šīs sakarības redzams, ka leņķis φ vienu vienību liels (1 radiāns) ir tad, ja leņķa savilktā loka garums ir vienāds ar riņķa līnijas rādiusu

Lietderības koeficients

Lietderības koeficients η ir lietderīgās jaudas N attiecība pret pilno jeb kopējo jaudu Np. Tā aprēķināšanai izmanto formulu Lietderības koeficientam nav mērvienības. Bieži vien to izsaka procentos.Tā kā jauda ir paveiktais darbs noteiktā laika vienībā, tad lietderības koeficientu var izteikt kā lietderīgi pastrādātā darba Lietderības koeficients vienmēr ir mazāks par 1 jeb 100% (η < 1 jeb η < 100%)

Pilnā mehāniskā enerģija

Ja ķermeņa kustību neietekmē ārēji apstākļi, piemēram, nepastāv mijiedarbība ar citiem ķermeņiem, nav berzes vai pretestības spēku, tā pilnā mehāniskā enerģija laikā nemainās. Balstoties uz to, ka kinētiskā enerģija kustības sākumā ir vienāda ar potenciālo enerģiju kustības augšējā punktā, aprēķiniem var tik izmantotas vēl divas formulas.Ja ir zināms maksimālais uzlidošanas augstums, tad var aprēķināt maksimālo kustības ātrumu …

Potenciālā enerģija

Potenciālā enerģija piemīt visiem ķermeņiem, kuriem piemīt potenciāla spēja paveikt darbu. Potenciālā enerģija piemīt ķermenim, kurš ir pacelts kaut kādā augstumā virs zemes. Virs zemes pacelts ķermeņa potenciālā enerģija ir tieši proporcionāli atkarīga masas m, brīvas krišanas paātrinājuma g un atrašanās augstuma h. Šos lielumus apvieno formula:Ep=m⋅g⋅h Potenciālā enerģija piemīt ķermeņiem, kuri ir elastīgi deformēti

Darbs

Padarītais darbs ir vienāds ar enerģijas izmaiņu, kas ir patērēta darba veikšanai. Ja taisnvirziena kustībā uz ķermeni darbojas nemainīgs spēks, kas ir vērsts pārvietojuma virzienā, tad pastrādātais darbs ir vienāds ar šī spēka un veiktā ceļa reizinājumu. Ja spēks ir vērsts paralēli pārvietošanas virzienam, tad kosinuss no leņķa ir 1. Tādā gadījumā formula kļūst vienkāršāka: A=F⋅l

Mehāniskās svārstības

Par mehāniskām svārstībām sauc tādu kustību, kurā no stabila līdzsvara stāvokļa izvirzīts ķermenis periodiski atgriežas tajā. Svārstību periods T ir laiks, kādā notiek viena pilna svārstība. Svārstību periodu aprēķina pēc formulas T=t/n, kurT – svārstību periods, st – svārstību laiks, sn – svārstību skaits. Svārstību skaits laika vienībā (sekundē) ir svārstību frekvence ν  Svārstību frekvenci aprēķina pēc formulas υ=n/t, kurυ – svārstību …

Arhimēda spēks

Ikdienas pieredze mums parāda, ka ķermeņi šķidrumā kļūst vieglāki – tie zaudē daļu sava svara. Kāpēc tas notiek, mēģināsim saprast, izmantojot zināšanas par spiedienu šķidrumos (hidrostatisko spiedienu) un spiediena spēku – spēku, kas darbojas uz visu ķermeņa virsmu. Tā kā augšējie šķidruma slāņi smaguma spēka iedarbībā spiež uz apakšējiem, tad, jo dziļāk atrodamies šķidrumā, jo lielāks …

Design a site like this with WordPress.com
Get started